Future active participle of assuēscō.
assuētūrus (feminine assuētūra, neuter assuētūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | assuētūrus | assuētūra | assuētūrum | assuētūrī | assuētūrae | assuētūra | |
genitive | assuētūrī | assuētūrae | assuētūrī | assuētūrōrum | assuētūrārum | assuētūrōrum | |
dative | assuētūrō | assuētūrae | assuētūrō | assuētūrīs | |||
accusative | assuētūrum | assuētūram | assuētūrum | assuētūrōs | assuētūrās | assuētūra | |
ablative | assuētūrō | assuētūrā | assuētūrō | assuētūrīs | |||
vocative | assuētūre | assuētūra | assuētūrum | assuētūrī | assuētūrae | assuētūra |