From assūmō (“to take up”) + -īvus.
assūmptīvus (feminine assūmptīva, neuter assūmptīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | assūmptīvus | assūmptīva | assūmptīvum | assūmptīvī | assūmptīvae | assūmptīva | |
genitive | assūmptīvī | assūmptīvae | assūmptīvī | assūmptīvōrum | assūmptīvārum | assūmptīvōrum | |
dative | assūmptīvō | assūmptīvae | assūmptīvō | assūmptīvīs | |||
accusative | assūmptīvum | assūmptīvam | assūmptīvum | assūmptīvōs | assūmptīvās | assūmptīva | |
ablative | assūmptīvō | assūmptīvā | assūmptīvō | assūmptīvīs | |||
vocative | assūmptīve | assūmptīva | assūmptīvum | assūmptīvī | assūmptīvae | assūmptīva |