From atgriezt (“to cut off”) + -ums.
atgriezums m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | atgriezums | atgriezumi |
accusative (akuzatīvs) | atgriezumu | atgriezumus |
genitive (ģenitīvs) | atgriezuma | atgriezumu |
dative (datīvs) | atgriezumam | atgriezumiem |
instrumental (instrumentālis) | atgriezumu | atgriezumiem |
locative (lokatīvs) | atgriezumā | atgriezumos |
vocative (vokatīvs) | atgriezum | atgriezumi |