From atriebt (“to avenge”) + -īgs.
atriebīgs (definite atriebīgais, comparative atriebīgāks, superlative visatriebīgākais, adverb atriebīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | atriebīgs | atriebīgi | atriebīga | atriebīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | atriebīga | atriebīgu | atriebīgas | atriebīgu | |||||
dative (datīvs) | atriebīgam | atriebīgiem | atriebīgai | atriebīgām | |||||
accusative (akuzatīvs) | atriebīgu | atriebīgus | atriebīgu | atriebīgas | |||||
instrumental (instrumentālis) | atriebīgu | atriebīgiem | atriebīgu | atriebīgām | |||||
locative (lokatīvs) | atriebīgā | atriebīgos | atriebīgā | atriebīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||