From atriebīgs (“vindictive, vengeful”, adjective) + -ums.
atriebīgums m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | atriebīgums | atriebīgumi |
accusative (akuzatīvs) | atriebīgumu | atriebīgumus |
genitive (ģenitīvs) | atriebīguma | atriebīgumu |
dative (datīvs) | atriebīgumam | atriebīgumiem |
instrumental (instrumentālis) | atriebīgumu | atriebīgumiem |
locative (lokatīvs) | atriebīgumā | atriebīgumos |
vocative (vokatīvs) | atriebīgum | atriebīgumi |