Perfect passive participle of attrectō.
attrectātus (feminine attrectāta, neuter attrectātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | attrectātus | attrectāta | attrectātum | attrectātī | attrectātae | attrectāta | |
genitive | attrectātī | attrectātae | attrectātī | attrectātōrum | attrectātārum | attrectātōrum | |
dative | attrectātō | attrectātae | attrectātō | attrectātīs | |||
accusative | attrectātum | attrectātam | attrectātum | attrectātōs | attrectātās | attrectāta | |
ablative | attrectātō | attrectātā | attrectātō | attrectātīs | |||
vocative | attrectāte | attrectāta | attrectātum | attrectātī | attrectātae | attrectāta |