Future active participle of auctiōnor.
auctiōnātūrus (feminine auctiōnātūra, neuter auctiōnātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | auctiōnātūrus | auctiōnātūra | auctiōnātūrum | auctiōnātūrī | auctiōnātūrae | auctiōnātūra | |
genitive | auctiōnātūrī | auctiōnātūrae | auctiōnātūrī | auctiōnātūrōrum | auctiōnātūrārum | auctiōnātūrōrum | |
dative | auctiōnātūrō | auctiōnātūrae | auctiōnātūrō | auctiōnātūrīs | |||
accusative | auctiōnātūrum | auctiōnātūram | auctiōnātūrum | auctiōnātūrōs | auctiōnātūrās | auctiōnātūra | |
ablative | auctiōnātūrō | auctiōnātūrā | auctiōnātūrō | auctiōnātūrīs | |||
vocative | auctiōnātūre | auctiōnātūra | auctiōnātūrum | auctiōnātūrī | auctiōnātūrae | auctiōnātūra |