Perfect passive participle of auctiōnor.
auctiōnātus (feminine auctiōnāta, neuter auctiōnātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | auctiōnātus | auctiōnāta | auctiōnātum | auctiōnātī | auctiōnātae | auctiōnāta | |
genitive | auctiōnātī | auctiōnātae | auctiōnātī | auctiōnātōrum | auctiōnātārum | auctiōnātōrum | |
dative | auctiōnātō | auctiōnātae | auctiōnātō | auctiōnātīs | |||
accusative | auctiōnātum | auctiōnātam | auctiōnātum | auctiōnātōs | auctiōnātās | auctiōnāta | |
ablative | auctiōnātō | auctiōnātā | auctiōnātō | auctiōnātīs | |||
vocative | auctiōnāte | auctiōnāta | auctiōnātum | auctiōnātī | auctiōnātae | auctiōnāta |