From bellua (“beast”) + -īnus.
bēlluīnus (feminine bēlluīna, neuter bēlluīnum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bēlluīnus | bēlluīna | bēlluīnum | bēlluīnī | bēlluīnae | bēlluīna | |
genitive | bēlluīnī | bēlluīnae | bēlluīnī | bēlluīnōrum | bēlluīnārum | bēlluīnōrum | |
dative | bēlluīnō | bēlluīnae | bēlluīnō | bēlluīnīs | |||
accusative | bēlluīnum | bēlluīnam | bēlluīnum | bēlluīnōs | bēlluīnās | bēlluīna | |
ablative | bēlluīnō | bēlluīnā | bēlluīnō | bēlluīnīs | |||
vocative | bēlluīne | bēlluīna | bēlluīnum | bēlluīnī | bēlluīnae | bēlluīna |