From bēlua (“beast, monster”) + -ātus.
bēluātus (feminine bēluāta, neuter bēluātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bēluātus | bēluāta | bēluātum | bēluātī | bēluātae | bēluāta | |
genitive | bēluātī | bēluātae | bēluātī | bēluātōrum | bēluātārum | bēluātōrum | |
dative | bēluātō | bēluātae | bēluātō | bēluātīs | |||
accusative | bēluātum | bēluātam | bēluātum | bēluātōs | bēluātās | bēluāta | |
ablative | bēluātō | bēluātā | bēluātō | bēluātīs | |||
vocative | bēluāte | bēluāta | bēluātum | bēluātī | bēluātae | bēluāta |