From bēlua (“beast, monster”) + -īnus.
bēluīnus (feminine bēluīna, neuter bēluīnum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bēluīnus | bēluīna | bēluīnum | bēluīnī | bēluīnae | bēluīna | |
genitive | bēluīnī | bēluīnae | bēluīnī | bēluīnōrum | bēluīnārum | bēluīnōrum | |
dative | bēluīnō | bēluīnae | bēluīnō | bēluīnīs | |||
accusative | bēluīnum | bēluīnam | bēluīnum | bēluīnōs | bēluīnās | bēluīna | |
ablative | bēluīnō | bēluīnā | bēluīnō | bēluīnīs | |||
vocative | bēluīne | bēluīna | bēluīnum | bēluīnī | bēluīnae | bēluīna |