From bēlua (“beast, monster”) + -ōsus.
bēluōsus (feminine bēluōsa, neuter bēluōsum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bēluōsus | bēluōsa | bēluōsum | bēluōsī | bēluōsae | bēluōsa | |
genitive | bēluōsī | bēluōsae | bēluōsī | bēluōsōrum | bēluōsārum | bēluōsōrum | |
dative | bēluōsō | bēluōsae | bēluōsō | bēluōsīs | |||
accusative | bēluōsum | bēluōsam | bēluōsum | bēluōsōs | bēluōsās | bēluōsa | |
ablative | bēluōsō | bēluōsā | bēluōsō | bēluōsīs | |||
vocative | bēluōse | bēluōsa | bēluōsum | bēluōsī | bēluōsae | bēluōsa |