bidentātus (feminine bidentāta, neuter bidentātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bidentātus | bidentāta | bidentātum | bidentātī | bidentātae | bidentāta | |
genitive | bidentātī | bidentātae | bidentātī | bidentātōrum | bidentātārum | bidentātōrum | |
dative | bidentātō | bidentātae | bidentātō | bidentātīs | |||
accusative | bidentātum | bidentātam | bidentātum | bidentātōs | bidentātās | bidentāta | |
ablative | bidentātō | bidentātā | bidentātō | bidentātīs | |||
vocative | bidentāte | bidentāta | bidentātum | bidentātī | bidentātae | bidentāta |