bipartītus (feminine bipartīta, neuter bipartītum, adverb bipartītō); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bipartītus | bipartīta | bipartītum | bipartītī | bipartītae | bipartīta | |
genitive | bipartītī | bipartītae | bipartītī | bipartītōrum | bipartītārum | bipartītōrum | |
dative | bipartītō | bipartītae | bipartītō | bipartītīs | |||
accusative | bipartītum | bipartītam | bipartītum | bipartītōs | bipartītās | bipartīta | |
ablative | bipartītō | bipartītā | bipartītō | bipartītīs | |||
vocative | bipartīte | bipartīta | bipartītum | bipartītī | bipartītae | bipartīta |