bipertītus (feminine bipertīta, neuter bipertītum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bipertītus | bipertīta | bipertītum | bipertītī | bipertītae | bipertīta | |
genitive | bipertītī | bipertītae | bipertītī | bipertītōrum | bipertītārum | bipertītōrum | |
dative | bipertītō | bipertītae | bipertītō | bipertītīs | |||
accusative | bipertītum | bipertītam | bipertītum | bipertītōs | bipertītās | bipertīta | |
ablative | bipertītō | bipertītā | bipertītō | bipertītīs | |||
vocative | bipertīte | bipertīta | bipertītum | bipertītī | bipertītae | bipertīta |