bipūnctātus (feminine bipūnctāta, neuter bipūnctātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bipūnctātus | bipūnctāta | bipūnctātum | bipūnctātī | bipūnctātae | bipūnctāta | |
genitive | bipūnctātī | bipūnctātae | bipūnctātī | bipūnctātōrum | bipūnctātārum | bipūnctātōrum | |
dative | bipūnctātō | bipūnctātae | bipūnctātō | bipūnctātīs | |||
accusative | bipūnctātum | bipūnctātam | bipūnctātum | bipūnctātōs | bipūnctātās | bipūnctāta | |
ablative | bipūnctātō | bipūnctātā | bipūnctātō | bipūnctātīs | |||
vocative | bipūnctāte | bipūnctāta | bipūnctātum | bipūnctātī | bipūnctātae | bipūnctāta |