bivittātus (feminine bivittāta, neuter bivittātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
Nominative | bivittātus | bivittāta | bivittātum | bivittātī | bivittātae | bivittāta | |
Genitive | bivittātī | bivittātae | bivittātī | bivittātōrum | bivittātārum | bivittātōrum | |
Dative | bivittātō | bivittātō | bivittātīs | ||||
Accusative | bivittātum | bivittātam | bivittātum | bivittātōs | bivittātās | bivittāta | |
Ablative | bivittātō | bivittātā | bivittātō | bivittātīs | |||
Vocative | bivittāte | bivittāta | bivittātum | bivittātī | bivittātae | bivittāta |