bivittātus (feminine bivittāta, neuter bivittātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | bivittātus | bivittāta | bivittātum | bivittātī | bivittātae | bivittāta | |
genitive | bivittātī | bivittātae | bivittātī | bivittātōrum | bivittātārum | bivittātōrum | |
dative | bivittātō | bivittātae | bivittātō | bivittātīs | |||
accusative | bivittātum | bivittātam | bivittātum | bivittātōs | bivittātās | bivittāta | |
ablative | bivittātō | bivittātā | bivittātō | bivittātīs | |||
vocative | bivittāte | bivittāta | bivittātum | bivittātī | bivittātae | bivittāta |