From Old High German bluoten, from Proto-West Germanic *blōdijan, from Proto-Germanic *blōþijaną, from *blōþą + *-janą.
bluoten (class 2 weak, third-person singular present bluotet, past tense bluotete, past participle gebluotet, auxiliary hān)
infinitive | bluoten | ||||
---|---|---|---|---|---|
genitive gerund | bluotennes bluotenes | ||||
dative gerund | bluotenne bluotene | ||||
present participle | bluotende | ||||
past participle | gebluotet | ||||
auxiliary | hān | ||||
indicative | subjunctive | ||||
singular | plural | singular | plural | ||
present | ich bluote | wir bluoten | i | ich bluote | wir bluoten |
du bluotest | ir bluotet | du bluotest | ir bluotet | ||
ër bluotet | sie bluotent | ër bluote | sie bluoten | ||
preterite | ich bluotete | wir bluoteten | ii | ich bluotete | wir bluoteten |
du bluotetest | ir bluotetet | du bluotetest | ir bluotetet | ||
ër bluotete | sie bluoteten | ër bluotete | sie bluoteten | ||
imperative | bluote (du) | bluotet (ir) |
From Proto-West Germanic *blōdijan, from Proto-Germanic *blōþijaną, from *blōþą + *-janą.
bluoten or bluotēn
infinitive | bluoten | |
---|---|---|
indicative | present | past |
1st person singular | bluotu | bluotta |
2nd person singular | bluotis, bluotist | bluottōs, bluottōst |
3rd person singular | bluotit | bluotta |
1st person plural | bluotem, bluotemēs | bluottum, bluottumēs |
2nd person plural | bluotet | bluottut |
3rd person plural | bluotent | bluottun |
subjunctive | present | past |
1st person singular | bluote | bluotti |
2nd person singular | bluotēs, bluotēst | bluottīs, bluottīst |
3rd person singular | bluote | bluotti |
1st person plural | bluotēm, bluotēn, bluotemēs | bluottīm, bluottīn, bluottīmēs |
2nd person plural | bluotēt | bluottīt |
3rd person plural | bluotēn | bluottīn |
imperative | present | |
singular | bluoti | |
plural | bluotet | |
participle | present | past |
bluotenti | gibluott |
infinitive | bluotēn | |
---|---|---|
indicative | present | past |
1st person singular | bluotēm, bluotēn | bluotēta |
2nd person singular | bluotēs, bluotēst | bluotētōs, bluotētōst |
3rd person singular | bluotēt | bluotēta |
1st person plural | bluotēm, bluotēmēs | bluotētum, bluotētumēs |
2nd person plural | bluotēt | bluotētut |
3rd person plural | bluotēnt | bluotētun |
subjunctive | present | past |
1st person singular | bluote | bluotēti |
2nd person singular | bluotēs, bluotēst | bluotētīs, bluotētīst |
3rd person singular | bluote | bluotēti |
1st person plural | bluotēm, bluotēmēs | bluotētīm, bluotētīmēs |
2nd person plural | bluotēt | bluotētīt |
3rd person plural | bluotēn | bluotētīn |
imperative | present | |
singular | bluote | |
plural | bluotēt | |
participle | present | past |
bluotēnti | gibluotēt |