From brālis (“brother”) + -īgs.
brālīgs (definite brālīgais, comparative brālīgāks, superlative visbrālīgākais, adverb brālīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | brālīgs | brālīgi | brālīga | brālīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | brālīga | brālīgu | brālīgas | brālīgu | |||||
dative (datīvs) | brālīgam | brālīgiem | brālīgai | brālīgām | |||||
accusative (akuzatīvs) | brālīgu | brālīgus | brālīgu | brālīgas | |||||
instrumental (instrumentālis) | brālīgu | brālīgiem | brālīgu | brālīgām | |||||
locative (lokatīvs) | brālīgā | brālīgos | brālīgā | brālīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||