From bruņas (“armour”) + -nieks.
bruņinieks m (1st declension)
singular (vienskaitlis) | plural (daudzskaitlis) | |
---|---|---|
nominative (nominatīvs) | bruņinieks | bruņinieki |
accusative (akuzatīvs) | bruņinieku | bruņiniekus |
genitive (ģenitīvs) | bruņinieka | bruņinieku |
dative (datīvs) | bruņiniekam | bruņiniekiem |
instrumental (instrumentālis) | bruņinieku | bruņiniekiem |
locative (lokatīvs) | bruņiniekā | bruņiniekos |
vocative (vokatīvs) | bruņiniek | bruņinieki |