cantātrīx f (genitive cantātrīcis, masculine cantātor); third declension
Third-declension noun.
singular | plural | |
---|---|---|
nominative | cantātrīx | cantātrīcēs |
genitive | cantātrīcis | cantātrīcum |
dative | cantātrīcī | cantātrīcibus |
accusative | cantātrīcem | cantātrīcēs |
ablative | cantātrīce | cantātrīcibus |
vocative | cantātrīx | cantātrīcēs |
cantātrīx f
Third-declension feminine-only adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | masculine | feminine | ||
nominative | — | cantātrīx | — | cantātrīcēs | |
genitive | — | cantātrīcis | — | cantātrīcium cantātrīcum | |
dative | — | cantātrīcī | — | cantātrīcibus | |
accusative | — | cantātrīcem | — | cantātrīcēs | |
ablative | — | cantātrīce cantātrīcī |
— | cantātrīcibus | |
vocative | — | cantātrīx | — | cantātrīcēs |