From cēnāculum (“dining hall, garret”) + -arius.
cēnāculārius (feminine cēnāculāria, neuter cēnāculārium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cēnāculārius | cēnāculāria | cēnāculārium | cēnāculāriī | cēnāculāriae | cēnāculāria | |
genitive | cēnāculāriī | cēnāculāriae | cēnāculāriī | cēnāculāriōrum | cēnāculāriārum | cēnāculāriōrum | |
dative | cēnāculāriō | cēnāculāriae | cēnāculāriō | cēnāculāriīs | |||
accusative | cēnāculārium | cēnāculāriam | cēnāculārium | cēnāculāriōs | cēnāculāriās | cēnāculāria | |
ablative | cēnāculāriō | cēnāculāriā | cēnāculāriō | cēnāculāriīs | |||
vocative | cēnāculārie | cēnāculāria | cēnāculārium | cēnāculāriī | cēnāculāriae | cēnāculāria |
cēnāculārius m (genitive cēnāculāriī or cēnāculārī); second declension
Second-declension noun.
1Found in older Latin (until the Augustan Age).