From cēnāculum (“dining hall, garret”) + -ātus (“-ed”).
cēnāculātus (feminine cēnāculāta, neuter cēnāculātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cēnāculātus | cēnāculāta | cēnāculātum | cēnāculātī | cēnāculātae | cēnāculāta | |
genitive | cēnāculātī | cēnāculātae | cēnāculātī | cēnāculātōrum | cēnāculātārum | cēnāculātōrum | |
dative | cēnāculātō | cēnāculātae | cēnāculātō | cēnāculātīs | |||
accusative | cēnāculātum | cēnāculātam | cēnāculātum | cēnāculātōs | cēnāculātās | cēnāculāta | |
ablative | cēnāculātō | cēnāculātā | cēnāculātō | cēnāculātīs | |||
vocative | cēnāculāte | cēnāculāta | cēnāculātum | cēnāculātī | cēnāculātae | cēnāculāta |