From cēna (“dinner, meal”) + -āticus.
cēnāticus (feminine cēnātica, neuter cēnāticum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cēnāticus | cēnātica | cēnāticum | cēnāticī | cēnāticae | cēnātica | |
genitive | cēnāticī | cēnāticae | cēnāticī | cēnāticōrum | cēnāticārum | cēnāticōrum | |
dative | cēnāticō | cēnāticae | cēnāticō | cēnāticīs | |||
accusative | cēnāticum | cēnāticam | cēnāticum | cēnāticōs | cēnāticās | cēnātica | |
ablative | cēnāticō | cēnāticā | cēnāticō | cēnāticīs | |||
vocative | cēnātice | cēnātica | cēnāticum | cēnāticī | cēnāticae | cēnātica |