From censt(ies) (“to try”) + -īgs. The standard stem for this verb has š (es cenšos, “I try”), but dialectally also t (es centos), which explains why there are derived forms with t, like centīgs, centība (“zeal”), and with s, like censonis (“striver, fighter, assiduous person”) or sacensība (“competition”) (and also, colloquially, censīgs, censība).[1]
Audio: | (file) |
centīgs (definite centīgais, comparative centīgāks, superlative viscentīgākais, adverb centīgi)
masculine (vīriešu dzimte) | feminine (sieviešu dzimte) | ||||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) |
singular (vienskaitlis) |
plural (daudzskaitlis) | ||||||
nominative (nominatīvs) | centīgs | centīgi | centīga | centīgas | |||||
genitive (ģenitīvs) | centīga | centīgu | centīgas | centīgu | |||||
dative (datīvs) | centīgam | centīgiem | centīgai | centīgām | |||||
accusative (akuzatīvs) | centīgu | centīgus | centīgu | centīgas | |||||
instrumental (instrumentālis) | centīgu | centīgiem | centīgu | centīgām | |||||
locative (lokatīvs) | centīgā | centīgos | centīgā | centīgās | |||||
vocative (vokatīvs) | — | — | — | — | |||||