From cirrus (“ringlet, tendril”) + -ātus.
cirrātus (feminine cirrāta, neuter cirrātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cirrātus | cirrāta | cirrātum | cirrātī | cirrātae | cirrāta | |
genitive | cirrātī | cirrātae | cirrātī | cirrātōrum | cirrātārum | cirrātōrum | |
dative | cirrātō | cirrātae | cirrātō | cirrātīs | |||
accusative | cirrātum | cirrātam | cirrātum | cirrātōs | cirrātās | cirrāta | |
ablative | cirrātō | cirrātā | cirrātō | cirrātīs | |||
vocative | cirrāte | cirrāta | cirrātum | cirrātī | cirrātae | cirrāta |