Perfect passive participle of clāmō (“ cry out, claim, shout”).
clāmātus (feminine clāmāta, neuter clāmātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | clāmātus | clāmāta | clāmātum | clāmātī | clāmātae | clāmāta | |
genitive | clāmātī | clāmātae | clāmātī | clāmātōrum | clāmātārum | clāmātōrum | |
dative | clāmātō | clāmātae | clāmātō | clāmātīs | |||
accusative | clāmātum | clāmātam | clāmātum | clāmātōs | clāmātās | clāmāta | |
ablative | clāmātō | clāmātā | clāmātō | clāmātīs | |||
vocative | clāmāte | clāmāta | clāmātum | clāmātī | clāmātae | clāmāta |