Future active participle of coarctō.
coarctātūrus (feminine coarctātūra, neuter coarctātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | coarctātūrus | coarctātūra | coarctātūrum | coarctātūrī | coarctātūrae | coarctātūra | |
genitive | coarctātūrī | coarctātūrae | coarctātūrī | coarctātūrōrum | coarctātūrārum | coarctātūrōrum | |
dative | coarctātūrō | coarctātūrae | coarctātūrō | coarctātūrīs | |||
accusative | coarctātūrum | coarctātūram | coarctātūrum | coarctātūrōs | coarctātūrās | coarctātūra | |
ablative | coarctātūrō | coarctātūrā | coarctātūrō | coarctātūrīs | |||
vocative | coarctātūre | coarctātūra | coarctātūrum | coarctātūrī | coarctātūrae | coarctātūra |