coarctātus (feminine coarctāta, neuter coarctātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | coarctātus | coarctāta | coarctātum | coarctātī | coarctātae | coarctāta | |
genitive | coarctātī | coarctātae | coarctātī | coarctātōrum | coarctātārum | coarctātōrum | |
dative | coarctātō | coarctātae | coarctātō | coarctātīs | |||
accusative | coarctātum | coarctātam | coarctātum | coarctātōs | coarctātās | coarctāta | |
ablative | coarctātō | coarctātā | coarctātō | coarctātīs | |||
vocative | coarctāte | coarctāta | coarctātum | coarctātī | coarctātae | coarctāta |