Perfect passive participle of cognōminō.
cognōminātus (feminine cognōmināta, neuter cognōminātum); first/second-declension participle
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cognōminātus | cognōmināta | cognōminātum | cognōminātī | cognōminātae | cognōmināta | |
genitive | cognōminātī | cognōminātae | cognōminātī | cognōminātōrum | cognōminātārum | cognōminātōrum | |
dative | cognōminātō | cognōminātae | cognōminātō | cognōminātīs | |||
accusative | cognōminātum | cognōminātam | cognōminātum | cognōminātōs | cognōminātās | cognōmināta | |
ablative | cognōminātō | cognōminātā | cognōminātō | cognōminātīs | |||
vocative | cognōmināte | cognōmināta | cognōminātum | cognōminātī | cognōminātae | cognōmināta |