Future active participle of cohabitō
cohabitātūrus (feminine cohabitātūra, neuter cohabitātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cohabitātūrus | cohabitātūra | cohabitātūrum | cohabitātūrī | cohabitātūrae | cohabitātūra | |
genitive | cohabitātūrī | cohabitātūrae | cohabitātūrī | cohabitātūrōrum | cohabitātūrārum | cohabitātūrōrum | |
dative | cohabitātūrō | cohabitātūrae | cohabitātūrō | cohabitātūrīs | |||
accusative | cohabitātūrum | cohabitātūram | cohabitātūrum | cohabitātūrōs | cohabitātūrās | cohabitātūra | |
ablative | cohabitātūrō | cohabitātūrā | cohabitātūrō | cohabitātūrīs | |||
vocative | cohabitātūre | cohabitātūra | cohabitātūrum | cohabitātūrī | cohabitātūrae | cohabitātūra |