Perfect passive participle of cohabitō
cohabitātus (feminine cohabitāta, neuter cohabitātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cohabitātus | cohabitāta | cohabitātum | cohabitātī | cohabitātae | cohabitāta | |
genitive | cohabitātī | cohabitātae | cohabitātī | cohabitātōrum | cohabitātārum | cohabitātōrum | |
dative | cohabitātō | cohabitātae | cohabitātō | cohabitātīs | |||
accusative | cohabitātum | cohabitātam | cohabitātum | cohabitātōs | cohabitātās | cohabitāta | |
ablative | cohabitātō | cohabitātā | cohabitātō | cohabitātīs | |||
vocative | cohabitāte | cohabitāta | cohabitātum | cohabitātī | cohabitātae | cohabitāta |