Perfect passive participle of cohonestō.
cohonestātus (feminine cohonestāta, neuter cohonestātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cohonestātus | cohonestāta | cohonestātum | cohonestātī | cohonestātae | cohonestāta | |
genitive | cohonestātī | cohonestātae | cohonestātī | cohonestātōrum | cohonestātārum | cohonestātōrum | |
dative | cohonestātō | cohonestātae | cohonestātō | cohonestātīs | |||
accusative | cohonestātum | cohonestātam | cohonestātum | cohonestātōs | cohonestātās | cohonestāta | |
ablative | cohonestātō | cohonestātā | cohonestātō | cohonestātīs | |||
vocative | cohonestāte | cohonestāta | cohonestātum | cohonestātī | cohonestātae | cohonestāta |