cohortātus (feminine cohortāta, neuter cohortātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cohortātus | cohortāta | cohortātum | cohortātī | cohortātae | cohortāta | |
genitive | cohortātī | cohortātae | cohortātī | cohortātōrum | cohortātārum | cohortātōrum | |
dative | cohortātō | cohortātae | cohortātō | cohortātīs | |||
accusative | cohortātum | cohortātam | cohortātum | cohortātōs | cohortātās | cohortāta | |
ablative | cohortātō | cohortātā | cohortātō | cohortātīs | |||
vocative | cohortāte | cohortāta | cohortātum | cohortātī | cohortātae | cohortāta |