From collātus (participle of cōnferō (“to bring together, gather”)) + -īvus (“-ive”, adjectival suffix).
collātīvus (feminine collātīva, neuter collātīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | collātīvus | collātīva | collātīvum | collātīvī | collātīvae | collātīva | |
genitive | collātīvī | collātīvae | collātīvī | collātīvōrum | collātīvārum | collātīvōrum | |
dative | collātīvō | collātīvae | collātīvō | collātīvīs | |||
accusative | collātīvum | collātīvam | collātīvum | collātīvōs | collātīvās | collātīva | |
ablative | collātīvō | collātīvā | collātīvō | collātīvīs | |||
vocative | collātīve | collātīva | collātīvum | collātīvī | collātīvae | collātīva |