Perfect participle of commoror
commorātus (feminine commorāta, neuter commorātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | commorātus | commorāta | commorātum | commorātī | commorātae | commorāta | |
genitive | commorātī | commorātae | commorātī | commorātōrum | commorātārum | commorātōrum | |
dative | commorātō | commorātae | commorātō | commorātīs | |||
accusative | commorātum | commorātam | commorātum | commorātōs | commorātās | commorāta | |
ablative | commorātō | commorātā | commorātō | commorātīs | |||
vocative | commorāte | commorāta | commorātum | commorātī | commorātae | commorāta |