From compitālis + -icius.
compitālicius (feminine compitālicia, neuter compitālicium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | compitālicius | compitālicia | compitālicium | compitāliciī | compitāliciae | compitālicia | |
genitive | compitāliciī | compitāliciae | compitāliciī | compitāliciōrum | compitāliciārum | compitāliciōrum | |
dative | compitāliciō | compitāliciae | compitāliciō | compitāliciīs | |||
accusative | compitālicium | compitāliciam | compitālicium | compitāliciōs | compitāliciās | compitālicia | |
ablative | compitāliciō | compitāliciā | compitāliciō | compitāliciīs | |||
vocative | compitālicie | compitālicia | compitālicium | compitāliciī | compitāliciae | compitālicia |