From complētus (“to fill up”) + -īvus.
complētīvus (feminine complētīva, neuter complētīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | complētīvus | complētīva | complētīvum | complētīvī | complētīvae | complētīva | |
genitive | complētīvī | complētīvae | complētīvī | complētīvōrum | complētīvārum | complētīvōrum | |
dative | complētīvō | complētīvae | complētīvō | complētīvīs | |||
accusative | complētīvum | complētīvam | complētīvum | complētīvōs | complētīvās | complētīva | |
ablative | complētīvō | complētīvā | complētīvō | complētīvīs | |||
vocative | complētīve | complētīva | complētīvum | complētīvī | complētīvae | complētīva |