From comprehendō (“to seize, apprehend; perceive, observe”) + -īvus.
comprehēnsīvus (feminine comprehēnsīva, neuter comprehēnsīvum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | comprehēnsīvus | comprehēnsīva | comprehēnsīvum | comprehēnsīvī | comprehēnsīvae | comprehēnsīva | |
genitive | comprehēnsīvī | comprehēnsīvae | comprehēnsīvī | comprehēnsīvōrum | comprehēnsīvārum | comprehēnsīvōrum | |
dative | comprehēnsīvō | comprehēnsīvae | comprehēnsīvō | comprehēnsīvīs | |||
accusative | comprehēnsīvum | comprehēnsīvam | comprehēnsīvum | comprehēnsīvōs | comprehēnsīvās | comprehēnsīva | |
ablative | comprehēnsīvō | comprehēnsīvā | comprehēnsīvō | comprehēnsīvīs | |||
vocative | comprehēnsīve | comprehēnsīva | comprehēnsīvum | comprehēnsīvī | comprehēnsīvae | comprehēnsīva |