concamarātus (feminine concamarāta, neuter concamarātum); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | concamarātus | concamarāta | concamarātum | concamarātī | concamarātae | concamarāta | |
genitive | concamarātī | concamarātae | concamarātī | concamarātōrum | concamarātārum | concamarātōrum | |
dative | concamarātō | concamarātae | concamarātō | concamarātīs | |||
accusative | concamarātum | concamarātam | concamarātum | concamarātōs | concamarātās | concamarāta | |
ablative | concamarātō | concamarātā | concamarātō | concamarātīs | |||
vocative | concamarāte | concamarāta | concamarātum | concamarātī | concamarātae | concamarāta |