Perfect passive participle of concēlō
concēlātus (feminine concēlāta, neuter concēlātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | concēlātus | concēlāta | concēlātum | concēlātī | concēlātae | concēlāta | |
genitive | concēlātī | concēlātae | concēlātī | concēlātōrum | concēlātārum | concēlātōrum | |
dative | concēlātō | concēlātō | concēlātīs | ||||
accusative | concēlātum | concēlātam | concēlātum | concēlātōs | concēlātās | concēlāta | |
ablative | concēlātō | concēlātā | concēlātō | concēlātīs | |||
vocative | concēlāte | concēlāta | concēlātum | concēlātī | concēlātae | concēlāta |