Future active participle of concionor.
concionātūrus (feminine concionātūra, neuter concionātūrum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | concionātūrus | concionātūra | concionātūrum | concionātūrī | concionātūrae | concionātūra | |
genitive | concionātūrī | concionātūrae | concionātūrī | concionātūrōrum | concionātūrārum | concionātūrōrum | |
dative | concionātūrō | concionātūrae | concionātūrō | concionātūrīs | |||
accusative | concionātūrum | concionātūram | concionātūrum | concionātūrōs | concionātūrās | concionātūra | |
ablative | concionātūrō | concionātūrā | concionātūrō | concionātūrīs | |||
vocative | concionātūre | concionātūra | concionātūrum | concionātūrī | concionātūrae | concionātūra |