Perfect passive participle of concionor.
concionātus (feminine concionāta, neuter concionātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | concionātus | concionāta | concionātum | concionātī | concionātae | concionāta | |
genitive | concionātī | concionātae | concionātī | concionātōrum | concionātārum | concionātōrum | |
dative | concionātō | concionātae | concionātō | concionātīs | |||
accusative | concionātum | concionātam | concionātum | concionātōs | concionātās | concionāta | |
ablative | concionātō | concionātā | concionātō | concionātīs | |||
vocative | concionāte | concionāta | concionātum | concionātī | concionātae | concionāta |