concitātior (comparative, neuter concitātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | concitātior | concitātius | concitātiōrēs | concitātiōra | |
genitive | concitātiōris | concitātiōrum | |||
dative | concitātiōrī | concitātiōribus | |||
accusative | concitātiōrem | concitātius | concitātiōrēs concitātiōrīs |
concitātiōra | |
ablative | concitātiōre concitātiōrī |
concitātiōribus | |||
vocative | concitātior | concitātius | concitātiōrēs | concitātiōra |