Perfect passive participle of concomitor
concomitātus (feminine concomitāta, neuter concomitātum); first/second-declension participle
{{rfdef}}
.First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | concomitātus | concomitāta | concomitātum | concomitātī | concomitātae | concomitāta | |
genitive | concomitātī | concomitātae | concomitātī | concomitātōrum | concomitātārum | concomitātōrum | |
dative | concomitātō | concomitātō | concomitātīs | ||||
accusative | concomitātum | concomitātam | concomitātum | concomitātōs | concomitātās | concomitāta | |
ablative | concomitātō | concomitātā | concomitātō | concomitātīs | |||
vocative | concomitāte | concomitāta | concomitātum | concomitātī | concomitātae | concomitāta |