condictītius (feminine condictītia, neuter condictītium); first/second-declension adjective
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | condictītius | condictītia | condictītium | condictītiī | condictītiae | condictītia | |
genitive | condictītiī | condictītiae | condictītiī | condictītiōrum | condictītiārum | condictītiōrum | |
dative | condictītiō | condictītiae | condictītiō | condictītiīs | |||
accusative | condictītium | condictītiam | condictītium | condictītiōs | condictītiās | condictītia | |
ablative | condictītiō | condictītiā | condictītiō | condictītiīs | |||
vocative | condictītie | condictītia | condictītium | condictītiī | condictītiae | condictītia |