cōnfirmātior (comparative, neuter cōnfirmātius); third declension
Third-declension comparative adjective.
singular | plural | ||||
---|---|---|---|---|---|
masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
nominative | cōnfirmātior | cōnfirmātius | cōnfirmātiōrēs | cōnfirmātiōra | |
genitive | cōnfirmātiōris | cōnfirmātiōrum | |||
dative | cōnfirmātiōrī | cōnfirmātiōribus | |||
accusative | cōnfirmātiōrem | cōnfirmātius | cōnfirmātiōrēs cōnfirmātiōrīs |
cōnfirmātiōra | |
ablative | cōnfirmātiōre cōnfirmātiōrī |
cōnfirmātiōribus | |||
vocative | cōnfirmātior | cōnfirmātius | cōnfirmātiōrēs | cōnfirmātiōra |