Perfect passive participle of cōnfortō.
cōnfortātus (feminine cōnfortāta, neuter cōnfortātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cōnfortātus | cōnfortāta | cōnfortātum | cōnfortātī | cōnfortātae | cōnfortāta | |
genitive | cōnfortātī | cōnfortātae | cōnfortātī | cōnfortātōrum | cōnfortātārum | cōnfortātōrum | |
dative | cōnfortātō | cōnfortātae | cōnfortātō | cōnfortātīs | |||
accusative | cōnfortātum | cōnfortātam | cōnfortātum | cōnfortātōs | cōnfortātās | cōnfortāta | |
ablative | cōnfortātō | cōnfortātā | cōnfortātō | cōnfortātīs | |||
vocative | cōnfortāte | cōnfortāta | cōnfortātum | cōnfortātī | cōnfortātae | cōnfortāta |