From cōnfūtō.
cōnfūtātus (feminine cōnfūtāta, neuter cōnfūtātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | cōnfūtātus | cōnfūtāta | cōnfūtātum | cōnfūtātī | cōnfūtātae | cōnfūtāta | |
genitive | cōnfūtātī | cōnfūtātae | cōnfūtātī | cōnfūtātōrum | cōnfūtātārum | cōnfūtātōrum | |
dative | cōnfūtātō | cōnfūtātae | cōnfūtātō | cōnfūtātīs | |||
accusative | cōnfūtātum | cōnfūtātam | cōnfūtātum | cōnfūtātōs | cōnfūtātās | cōnfūtāta | |
ablative | cōnfūtātō | cōnfūtātā | cōnfūtātō | cōnfūtātīs | |||
vocative | cōnfūtāte | cōnfūtāta | cōnfūtātum | cōnfūtātī | cōnfūtātae | cōnfūtāta |