Perfect passive participle of conglūtinō.
conglūtinātus (feminine conglūtināta, neuter conglūtinātum); first/second-declension participle
First/second-declension adjective.
singular | plural | ||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
nominative | conglūtinātus | conglūtināta | conglūtinātum | conglūtinātī | conglūtinātae | conglūtināta | |
genitive | conglūtinātī | conglūtinātae | conglūtinātī | conglūtinātōrum | conglūtinātārum | conglūtinātōrum | |
dative | conglūtinātō | conglūtinātae | conglūtinātō | conglūtinātīs | |||
accusative | conglūtinātum | conglūtinātam | conglūtinātum | conglūtinātōs | conglūtinātās | conglūtināta | |
ablative | conglūtinātō | conglūtinātā | conglūtinātō | conglūtinātīs | |||
vocative | conglūtināte | conglūtināta | conglūtinātum | conglūtinātī | conglūtinātae | conglūtināta |